Detaljeret information

Rīgas ostas loču komandiers, tālbraucējs kapteinis Mārtiņš Bite dzimis 1862. g. 4. jūnijā Skultes pagasta. Pirmo izglītību baudījis Skultes pagasta un draudzes skolās, vēlāk Rīgā — amatnieku skolā. Tālbraucēja kapteiņa pārbaudījumus izturējis 1889. gadā Rīgas Biržas jūrskolā. 1917. gadā uzturoties Amerikā, Seattlē, nenogurstošais censonis iestājies vēlreiz jūrskolā, lai iegūtu tās zināšanas, kādas no kuģa vadītāja prasa turienes valdība.
Jūrnieku gaitas uzsācis agrā jaunībā. Kā stūrmanis braucis uz barkām „August" un „Ida" starp Rīgu, Angliju, Spāniju un Portugāli.
Sākot ar 1890. gadu, kapteinis M. Bite nepārtraukti desmit gadus vada tālbraucēju bureniekus starp Rīgu, Angliju, Portugāli, Ameriku un Archangelu. 1901. gadā iestājās Kamčatkas tirdzniecības-rūpniecības sabiedrības dienestā, vadot minētās sabiedrības tvaikoņus braucienos Tālos austrumos starp Krieviju, Japānu un Ameriku, pārvadājot dārgās zvērādas un gabalpreces. 1904. gadā, izceļoties krievu-japaņu karam, kapteiņa Bites vadītais tvaikonis „Kotik", kas nolikts Jokohamā ziemas guļā, tiek no japāņiem konfiscēts. Krievu-japaņu kara laika kapteinis M. Bite atrodas braucienos
sabiedrības uzdevumā, apgādājot Kamčatku un tuvos apgabalus, kā arī Komandoru salas, ar provīziju un citām precēm, vedot tās no Amerikas, jo kuģu satiksme no Vladivostokas uz Kamčatku bij pārtraukta. Minētie braucieni nebija bez grūtībām un riska. 1905. gadā, kad viņa nofraktētais
amerikāņu tvaikonis „Montara" Bēringa salā bij saņēmis lielāku vairumu kotiku ādas priekš San-Francisko, divi japāņu kreiseri „Suma" un „Idsuma" to arestēja un ar visu personālu un precēm noveda uz Japānas kara ostu Jokosukā (pie Jokohamas). Tomēr kapteini M. Biti drīzumā atbrīvoja un nosūtīja uz Šanghaju. Pa visu kara laiku viņš bijis trīs reizes Japānā.
1906. gadā kapteinis M. Bite, tās pašas sabiedrības uzdevumā, uzturējās Vācijā kā jaunbūvējamā tvaikoņa „Kotik" būves pārskatītājs, kur labi iepazinies ar tvaikoņu būves darbiem. 1907. gadā pārņem minētā tvaikoņa vadību un līdz ar to dodas atkal uz Tāliem austrumiem agrākā darba laukā.
Vēlāk kapteinis M. Bite pāriet Krievijas savvaļnieku flotes kompānijas dienestā un 1912. gadā, vadot tvaikoni „Stavropoļ", viņam tiek uzticēts uzdevums, atklāt kuģu ceļu uz Ņižņij-Koļimsku (Ziemeļu Ledus jūrā ap 800 jūdzes no Bēringa jūras šauruma un 150 verstis pa upi uz augšu), ko viņš arī laimīgi tika veicis un vēl atkārtojis 1913. gadā.
Pasaules kara laika kapteinis M. Bite vada tvaikoni «Ņižņij Novgorod", kādā vietā arī tiek atstāts, kad 1917. gadā šo tvaikoni pārņem amerikāņu valdība savā rīcībā. Pēc tam tvaikonis līdz ar citiem kuģiem tiek nosūtīts ar kravu uz Franciju, kur atrodas braucienos līdz kara beigām. Pēc kara „Ņižņij Novgorod" tiek atdots atpakaļ agrākai kompānijai un kapteiņa Bites vadībā atgriežas Tālos austrumos, bet 1922. gadā tiek pārdots uz Antverpeni.
Vairāk kā 30 gadus M. Bite vadījis tālbraucēju kuģus visos pasaules ūdeņos, ar vienu izbraucot laimīgi un nezaudējot nevienu kuģi.
Atgriežoties dzimtenē, kapteinis M. Bite iestājas Rīgas ostas valdes dienestā, kur godam veic atbildīgo loču komandiera amatu ar lietpratēja skatu un zināšanām.