Informations détaillées

Tēvzemes Balvas laureāts-skolotājs un rakstnieks.

Bebru Juris (Juris Bebris, arī Bideru Juris, Ziedoņu Juris, Ziedons) – pedagogs, rakstnieks, grāmatniecības apskatnieks, tautskolu inspektors.

Dzimis 1859. gada 6. aprīlī (pēc jaunā stila) Cesvaines pagasta "Ludzēs" saimnieka ģimenē.

1873. gadā beidzis Kārzdabas pareizticīgo draudzes skolu. 

1876-1881 mācījies Baltijas skolotāju seminārā Rīgā.

1881-1888 skolotājs Rucavā. Šajā laikā viņu iespaidoja Rucavas mācītāja Karla Rīmšneidera personība, kura dzimtu viņš stādīja sev par paraugu, par to Bebru Juris stāsta savās atmiņās, kas publicētas "Svētdienas Rītā", skat.: https://nekropole.info/lv/Karls-Rimsneiders 

1888-1903 elementārskolas pārzinis Palangā, brīvprātīgi izpildījis arī ērģelnieka pienākumus, iemācījās lietuviešu valodu.

1903-1915 elementārskolas pārzinis Liepājā.

Literatūrā pazīstama Bebru Jura sieva Natālija, dzim. Riekstiņš (pseidonīms Bideru Natālija), tulkotāja un rokdarbniece, dz. 186? – 19.IX vai 22. IX 1932.? Rīgā, apgl. Rīgas Meža kapos.

5 bērni: 

1) Raimonds Bebris, dzimis 16. (4. pēc v. st.) III 1890. (kļūdainos datos 17.III 1891.) plkst. 8.30 Palangā, miris 13.VI 1940. plkst. 9.30 Rīgas kara slimnīcā no sirds vājuma, kas radies no pleirīta sekām, apgl. Rīgas Brāļu kapos; pulkvedis un dzejnieks, precējies ar Lūciju Airi (3.IV 1901.); kapa vietu skatīt šeit: https://www.cemety.lv/public/deceaseds/105644?type=deceased,

2) Austra (Jūlija Austra), prec. Dāvidsons (30.(18. pēc v. st.) I 1892. Palangā – 5.IV 1965. Čikagā, Ilinojas pavalstī, ASV),

3) Valts (25. (13. pēc v. st.) IX 1893. Palangā – miris jaunībā),

4) Mirdza (Natālija Mirdza), prec. Neretnieks (14.(2. pēc v. st.) IX 1894. Palangā – pēc 1982? Stokholmā, Zviedrijā),

5) Nikolajs (1.VI (vai 2. VI) (20.V pēc v. st.) 1898. Palangā – 11.I 1977. Rīgā; Biķeru kapi), militārpersona; kapa vietu skatīt šeit: https://www.cemety.lv/public/deceaseds/262939?type=deceased.

Bēgļu laikā uzturējies Tērbatā. 1918. gadā atgriezās Liepājā. 1919./20. Liepājas Latviešu biedrības priekšnieks. 1919. gadā arī laikraksta "Kurzemes Vārds" un žurnāla "Jaunatnes Domas" redaktors.

1918 (1919)–1933 tautskolu inspektors. Presē publicējis dzejoļus, stāstus, recenzijas, rakstus par valodniecību un pedagoģiju. Mācībgrāmatu tulkotājs.

Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas vasaras sapulcē 1896 sniedzis bibliogrāfiski kritisku pārskatu par mācību un bērnu grāmatu izdošanu.

Rakstījis par audzināšanu laikrakstos "Liepājas Atbalss", "Latvija", "Kurzemes Vārds", "Latvietis", "Latvijas Vēstnesis", žurnālos "Austrums", "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts" un citur. 

Publicējis pārskatus par:

• 1893–1894 mācībgrāmatu izdevumiem,
• Rīgas Latviešu biedrības Derīgu grāmatu nodaļas 1897 izdevumiem,
• par 1900 dažādas literatūras izdevumiem (“Balsī”1894, 1897, 1900)

Grāmatās izdoti bērnības un jaunības atmiņu tēlojumi "Ganuzēna darbi un nedarbi" (1942) un "Ganuzēns skolā un darbā" (1944). http://www.ibook.lv/BD_ganuzena-darbi-un-nedarbi-bebru-juris.aspx?BID=f6d9c8c8-f1c7-46d8-ad57-4ba0724331b1

Sastādījis "Dziedāšanas mācības metodiku" (1922) un "Vēstures mācības metodiku" (1925), tulkojis no vācu valodas A. Kronvalda grāmatu "Dzimtenes mācība" (1922). Latviskojis lietuviešu dainas (1894), I. Turgeņeva, N. Gogoļa, A. Čehova, P. Rozegera u.c. autoru darbus. Izd. Bebru Jura tulkotais G. Komarovska un N. Komarovska "Stāsts par Korejas zēnu" (1952). - Pseidonīmi: Bideru Juris, Ziedoņu Juris, Ziedons.

1920-1926 tautskolu inspektors Rīgas apriņķī, 1926-1933 dzīvoja un strādāja Rīgā. Ilgus gadus aktīvi darbojies Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijā kā pedagoģiskās literatūras referents, noorganizējis un vadījis vairākus korus (kordiriģents).

1939. gadā viņam piešķirta Tēvzemes balva. 1926. un 1933. gadā Triju Zvaigžņu ordenis, 4. un 3. šķira. 1939. gadā piešķirts Lietuvas Vitauta Dižā ordenis.

Miris 1951. gada 2. februārī Asaros, Jūrmalā. Apbedīts Asaru kapos.