Detaljeret information

Viktors Kalnbērzs (dzimis 1928. gada 2. jūlijā Maskavā, miris 2021. gada 19. jūnijā Rīgā) bija padomju un Latvijas ārsts-ķirurgs-ortopēds, zinātnieks, medicīnas zinātņu doktors (1967), profesors, Sociālistiskā Darba Varonis (1987), PSRS un Krievijas Medicīnas zinātņu akadēmijas un zinātņu akadēmijas akadēmiķis, Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas akadēmiķis un Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, PSRS un LPSR Valsts prēmiju laureāts, LPSR nopelniem bagātais zinātnes darbinieks un ārsts (1966). LPSR un Latvijas politiķis.

Dzīvesgājums

Dzimis 1928. gada 2. jūlijā Maskavā ārsta Konstantīna Kalnbērza ģimenē. Pēc Latvijas okupācijas kopā ar vecākiem ieradās Rīgā, kur viņa tēvs ieņēma Latvijas PSR Veselības tautas komisāra vietnieka amatu. No 1941. līdz 1945. gadam dzīvoja Baškortostānā, pēc kara studēja Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē (1945—1951).

No 1951. līdz 1955. gadam bija Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētnieciskā institūta zinātniskais līdzstrādnieks, no 1955. līdz 1959. gadam RMI Hospitālās ķirurģijas, pēc tam Traumatoloģijas, ortopēdijas un karalauka ķirurģijas katedras asistents. 1958. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju.

Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētnieciskā institūta direktors (1959—1994) un RMI Traumatoloģijas, ortopēdijas un karalauka ķirurģijas katedras vadītājs (1960—1994). 1968. gadā aizstāvēja medicīnas doktora disertāciju, 1969. gadā viņu ievēlēja par RMI profesoru un PSRS Medicīnas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli.

V. Kalnbērzs strādājis pie kaulu fiksācijas metodes ar metāla stieņiem kaulu lūzuma gadījumos, pētījis osteosintēzi ar metāla plāksnēm un stieņiem garo stobrkaulu lūzumu gadījumos. Izstrādājis ārējās fiksācijas aparātu lūzumu un ortopēdisku saslimšanu ārstēšanai.

Starp daudzajām V. Kalnbērza veiktajām operācijām īpašu publicitāti ieguva dzimuma maiņas operācija, kas 1970. gadā bija pirmā tāda veida operācija Padomju Savienībā. Afganistānas kara laikā 1987. gadā veica operācijas Kabulas kara hospitālī.

1989. gadā viņš kopā ar Jeila Universitātes profesoru Kristapu Keggi piedalījās Pasaules latviešu ārstu kongresa organizēšanā Rīgā.

1992. gadā ievēlēts par Krievijas Medicīnas zinātņu akadēmijas akadēmiķi un Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi. 1993. gadā ar tiesas spriedumu V. Kalnbērzam tika piešķirta Latvijas pilsonība.