Babītes pagastā Antiņu brāļu kapi
Atrodas Babītes pagastā pie Tīreļiem (bijušajām Antiņu mežsarga mājām), divus kilometrus pa kreisi no Rīgas-Kalnciema šosejas (pagrieziens 25 kilometrā). GPS 56.882845, 23.747206

Ziemassvētku kauju laikā pie 1. mežsarga mājām (tagad Tīreļi 1) atradās II latviešu strēlnieku brigādes pārsiešanas punkts, un dabīgā kārtā turpat blakus tika ierīkoti arī kritušo brāļu kapi. Sākotnēji naktī uz 1917. gada 19.janvāri (6. janvāri pēc Jūlija kalendāra jeb tā dēvētā vecā stila) te tika apglabāti 105 Ziemsvētku kaujās kritušie 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka karavīri. Brāļu kapos tika uzstādīta obeliska formā veidota koka piemiņas zīme, ko vainagoja krusts. Pie tās bija piestiprināta plāksne ar attiecīgu uzrakstu krievu valodā.

Vēlāk apbedīšana turpinājās, un Antiņu kapi, (ar šādu nosaukumu tie 2001. gada 27. augustā ierakstīti zemesgrāmatā, taču literatūrā minēti arī kā brāļu kapi pie Tīreļu mājām, kā arī pie Cenām, Cenēm vai Cenu muižas) kļuva par plašāko Pirmā pasaules kara kritušo apbedījumu vietu Latvijā. 

1925. gada 7. jūnijā te tika atklāts pēc arhitekta Eižena Laubes tipveida meta veidots dzelzsbetona piemineklis.

Obeliska pakājē novietots stilizēts pergamenta rullis ar tekstu: 

1916.-1917.
ŠE APGLABĀTO
1240 LATVJU STRĒLNIEKU PIEMIŅAI
KURI KRITA VARONĪGĀS CĪŅĀS
PRET VĀCIEŠIEM IEBRUCĒJIEM PIE
LOŽMETĒJU KALNA.
---------------
LABĀK MANU GALVU ŅĒMA
NE KĀ MANU TĒVU ZEMI! – 

Arī turpmākajos gados citur apkārtnē apglabātos kritušos pārapbedīja Antiņu brāļu kapos, un tagad saskaņā ar Jāņa Lismaņa aplēsēm tur apglabāti apmēram 1800 latviešu strēlnieki un aptuveni 2000 citu Krievijas karspēku vienību karavīri. 

Cita starpā zināms, ka te apbedīti septiņi 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka, septiņi 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka, 23 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulka, desmit 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka un 116 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka karavīri. Apbedīti arī vismaz 76 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka karavīri, taču viņu vārdi nav zināmi. Visi šie apbedītie krituši Ziemassvētku kaujās laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 12.janvārim (no 1916.gada 23.decembra līdz 30.decembrim pēc Jūlija kalendāra). 

Lai gan, piemēram, jau 1928. gadā BKK Valde Babītes nodaļai piešķīrusi 600 latu pabalstu kapu kopšanai un atsevišķu apbedījumu pārvietošanu uz kopējiem kapiem, plašākā pārapbedīšanas kampaņa sākusies 1936. gada vasarā, kad BKK Babītes nodaļa veica kritušo trūdu ekshumāciju 30 līdz 40 pagasta teritorijā esošajās karavīru kapu vietās, lai tos pārvietotu uz Antiņu kapiem. Tā paša gada 16. augustā brāļu kapus atkaroti iesvētīja, taču pārapbedīšana turpinājās, un tikai 1937. gada decembrī Babītes nodaļa ziņojusi, ka brāļu kapu iekārtošana tuvojas nobeigumam, un lūgusi BKK izstrādāt projektu jaunam piemineklim. BKK valde pat pieņēmusi lēmumu uzticēt arhitektam šādu projektu izstrādāt, taču par turpmāko ziņu pagaidām nav.

 

Cita starpā 1936. gada beigās vai 1937. gadā pārapbedīti pie Babītes stacijas esošajos brāļu kapos (sk.) guldītie dažādo Krievijas karaspēka daļu karavīri. Tajā skaitā varētu būt bijuši arī latviešu strēlnieki. Zināms, ka pie Pūpes (kopš 1925. gada Babītes) stacijas savulaik apbedīti vismaz 12 latviešu strēlnieki – Jānis (Ivans) Baltiņš (6. Tukuma pulka 4. rota), Otto Freimanis (3. Kurzemes pulks), Jēkabs Kuznieks (1. Daugavgrīvas pulks), Kārlis Levans (4. Vidzemes pulks), Kārlis Mihaļevs (Mihailovs) (7. Bauskas pulka 5. rota), Jānis Osis (4. Vidzemes pulks), Asfalds (Alfrēds) Pētersons (4. Vidzemes pulks), Kazimirs Plaguts (Plauts) (Rīgas pulka 5. rota), Jānis Preimuts (Primuts) (5. Zemgales pulka 6. rotas 1. vads), Jēkabs Pužuks (pulks nav zināms), Jānis Savens (pulks nav zināms), Aleksandrs Veģis (Rīgas pulka 5. rota). 

Avots : Karavīru kapi