Asaru kapos 1. PK kritušo brāļu kapi
Atrodas Asaru kapos Kāpu ielā 85. GPS 56.962625, 23.695597 

Brāļu kapi iekārtoti 1928. gadā, kad tur pārapbedīti Asaru kapos un citviet Jūrmalā izklaidus apglabātie karavīri, tostarp arī neliels skaits latviešu strēlnieku, kas Pirmā pasaules kara laikā miruši no ievainojumiem. Jauniekārtotajos brāļu kapos pārapbedīti arī daži lielinieki un bermontieši. 

Brāļu kapu sektors tika iekārtots kapsētas ziemeļaustrumu stūrī pie pašām kāpām ar atsevišķu ieeju no Andreja ielas, izveidojot trīs līmeņu terasveida kapulauku ar 12 kopīgām kapu kopām. Uz katra nākamā līmeņa terasi ved betona kāpnes ar trim pakāpieniem. Pirmie pārapbedījumi tika veikti 3. maijā, kad līdz ar karavīru pīšļiem tika ierakta aizlakota pudele ar attiecīgu aktu par brāļu kapu iekārtošanu. Brāļu kapu izbūves darbi, kas izsoles kārtībā uzticēti rūpniekam Fricim Zariņam Majoros, vien izmaksājuši 3006,60 latus. 

Brāļu kapi iesvētīti 1928. gada 17. maijā, taču, spriežot pēc tā laika preses, tā paša gada 18. novembrī notikusi Latvijas proklamēšanas desmitajai gadadienai pieskaņota brāļu kapa svinīga atklāšana, kas izraisījusi laikrakstos visai dzīvas diskusijas. 

Spriešana par pieminekļa celšanu jauniekārtotajos brāļu kapos sākusies vēl 1928. gadā. Piemēram, Brāļu kapu komitejas (BKK) Rīgas Jūrmalas nodaļa sanāksmē 1930. gada 4. maijā viens no darba kārtības punktiem bijusi pieminekļa celtniecība Asaru brāļu kapos, taču pieminekļa projekta izstrādi pēc tās pasūtījuma arhitekts Nikolajs Voits uzsācis tikai 1937. gadā. Pašu pieminekli Allažu šūnakmenī pēc N. Voita meta BKK darbnīcās Rīgā darinājis tēlnieks Mārtiņš Šmalcs. 

Interesanti, ka literatūrā reizēm kā pieminekļa autors kļūdaini minēts tolaik Beļģijā dzīvojošais latviešu tēlnieks Augusts Bija. Domājams, ka tam par pamatu kļuvis neliels rakstiņš, kas 1928. gada 13. novembrī publicēts avīzē “Pēdējā Brīdi”. Tajā apgalvots, ka pieminekļa celtniecība tikšot uzticēta Augustam Bijam. Skaidrojums ir gluži vienkāršs. Tēlnieks pats dzimis Asaros, un viņa brālis Aleksandrs Bija tobrīd ieņēma Asaru kapu rīcības komitejas priekšsēdētāja amatu. 

Piemineklis atklāts 1939. gada 22. oktobrī. Tas sastāv no trīsdaļīga cokola, uz kura stateniski novietots šūnakmens paralelograms, kura apakšējā daļā izkalts augstcilnī veidots ievainota karavīra tēls, bet augšējā dāļā teksts: 

KRITUŠIEM
KARAVĪRIEM
1915 – 1919

Par Asaru brāļu kapos apbedīto skaitu ziņas ir pretrunīgas. Saskaņā ar tā laika preses ziņām brāļu kapos pārapbedīti 104 iepriekš Asaru kapos izklaidus apglabāti karavīri, kā arī 102 citviet Jūrmalā apbedītie, tātad kopumā – 206 mirušo karavīru pūšļi. No pārapbedītajiem desmit bijuši latvieši, divi – vācieši, bet pārējie – dažādu krievu daļu piederīgie. Tikmēr vecais strēlnieks Kārlis Ozoliņš minējis, ka vienkopus pārapbedītas 247 karavīru mirstīgās atliekas. Savukārt pie Dubultu evaņģēliskās luterāņu draudzes padomes 1928. gadā dibinātās Asaru kapu rīcības komitejas aktos minēts, ka 1928. gada 3. maijā Asaru brāļu kapos guldīti Jūrmalas pilsētas robežās dažādās vietās iepriekš apglabāto 145 nezināmo karavīru trūdi. Tajā pašā laikā citā aktā teikts, ka 1928. gada 2. maijā uzsākta Jūrmalas pilsētas robežās apglabāto Pirmajā pasaules karā kritušo karavīru izrakšana un pārapbedīšana Asaru brāļu kapos. 2., 3. un 4. maijā tikuši ekshumēti Asaru kapos dažādās vietās izklaidus apbedīto 39 karavīru mirstīgās atliekas. 9. maijā, kad uzsākta citviet Jūrmalā apglabāto karavīru pīšļu izrakšana, Jaundubultu kāpās, pie Dubultu Akcijas mājas, Marienbādes Čulkova sētmalē ekshumēti deviņi kritušie, tajā skaitā divi latvieši no Aizkraukles (?); 11. maijā – Jaundubultu kapos izrakti deviņi apglabātie, tajā skaitā daži latvieši, bet Mellužu Upes ielā – viens karavīrs; 12. maijā – Bulduru kapos izraktas 12, Asaru pārbrauktuves mežā – desmit, bet Mellužos Kanālu ielas sākumā – viena karavīra mirstīgās atliekas; 14. un 15. maijā Bulduru kapos ekshumēti vēl attiecīgi 12 un desmit karavīri, bet 16. maijā Bulduru kapos kāds karavīrs musulmanis un vēl kāds nezināms karavīrs, kas ticis apglabāts mežā pie Bulduru muižas. Kopumā pārapbedīšanai Asaru brāļu kapos tikuši ekshumēti 102 kritušie. 

Arī bijušais 20. Somijas dragūnu pulka mācītājs un Asaru kapu rīcības komitejas loceklis Romans Pasīts, ziņojumā Armijas štābam 1934. gada rudenī sniedzis līdzīgas ziņas, minot, ka vienkopus pārapbedīti 39 Asaru kapos izklaidus iepriekš apglabātie karavīri, bet no citām vietām pārvestas 102 kritušo mirstīgās atliekas. Tas atbilst pārapbedīto skaitam aktā, kas sastādīts par Asaru brāļu kapu iekārtošanu un kritušo pārapbedīšanu un, ievietots aizlakotā pudelē, ierakts līdz ar pirmo pārapbedīto trūdiem 1928. gada 3. maijā. Šajā aktā minēts 141 pārapbedītais karavīrs. Taču pārapbedīšana, kā redzams no augstāk minētā, turpinājusies ar nākamajās dienās un nedēļās. 

Saskaņā ar ziņām, ko Jānim Lismanim 1968. gadā sniegusi kādreizējā Asaru kapu rīcības komitejas priekšsēdētāja biedre Kristīne Buša–Kalsone no Jaundubultu kapiem pārapbedīti 12 latviešu strēlnieki. 

Vienīgā individuālā piemiņas plāksne, kas uzstādīta Asaru brāļu kapos veltīta 1916. gadā kritušajam kaprālim Jānim Līcim. 

Zināms, ka Asaru brāļu kapos apglabāts arī Bauskas latviešu strēlnieku bataljona karavīrs Fricis Krišs, kas pārapbedīts no Buļļu kapiem. 

1993. gadā brāļu kapi tika rekonstruēti. Tad tika restaurēts arī piemineklis, kas uz laiku tika demontēts un aizvests no kapiem. 

Interesanti, ka par Asaru brāļu kapu nozīmi neilgi pēc to iekārtošanas presē izvērtās samērā asa diskusija. Ieskatam sniegtas divas publikācijas, kas pauž pretējus viedokļus šajā jautājumā. Tā laikrakstā “Jūrmalas Vārds” 1928. gada 17. novembrī parādījās raksts “Asaru Brāļu kapu lietā”, kura anonīmais autors paudis Jūrmalas izglītības biedrības noraidošo viedokli pret svinīgu pasākumu rīkošanu šajā piemiņas vietā 18. novembrī. 

Avots : Karavīru kapi