Mālpils novads ir pašvaldība Vidzemē. Novada centrs atrodas Mālpilī.

Vārds Mālpils radies no agrākā nosaukuma Lemburga, kas visdrīzāk ir lībiešu izcelsmes vārds: lembit - virsaitis, urga – upe. Tāpat šāds saliktenis ir iespējams arī vācu valodā: lehm - māls, burg - pils vai cietoksnis, tādējādi varētu būt radies vāciešu tulkotais nosaukums – Mālu pils, Mālpils. Tautā Mālpils dēvēta arī par Mārpili, kam pamatā ir teika par meitenes Māras iemūrēšanu baznīcas sienā.

12.gadsimtā Mālpils novada teritorija galvenokārt bija lībiešu apdzīvota.

13.gs. Mālpili iekļāva Livonijas ordeņvalstī.

1386.gadā Mergupes krastā uzcēla nelielu Ordeņa pili, kas tika sagrauta poļu- zviedru karā 1626.gadā.

16. un 17.gs. Mālpils tagadējā teritorijā bijušas vairākas muižas: Mālpils (Lemburg), Vite (Vittenhof), Vibrokas (Suddenhof), Buku (Suddenbach), Kniediņu (Kaltenbrunn), Dravantas (Drevenhof), Mūru (Muremoise), Žiburtu (Sieburt), Pūlaku (Adamshof), Rikteres (Siggund).

Mālpils centra veidošanās sākumi meklējami ap 1760.gadu, kad tika uzcelta Mālpils muižas kungu māja un uzsākta muižas apbūve.

Tagadējā novada teritorijā tika nodibināti 11 kolhozi. 1949. gadā nacionalizētajā Mālpils muižas kungu mājā tika atvērts Hidromeliorācijas un celtniecības tehnikums, kas darbojās līdz 1965. gadam, pēc tam tajā tika izvietota padomju saimniecības «Mālpils» administrācija un Mālpils Zemkopības un meliorācijas muzejs. 1972. gadā tika sākta Mālpils pārbūve atbilstīgi eksperimentālā paraugciemata projektam.

1990. gadā Mālpils ciemu reorganizēja par pagastu, bet 2009. gadā Mālpils pagastu reorganizēja par Mālpils novadu.