Детальна інформація

Dzimis 1835. gada 31. oktobrī Struteles muižas vagara Jura Barona un viņa sievas Enģeles, dzimušas Brikšķas, ģimenē. Viņam bija sešas māsas (Anna, Katrīne, Made, Kristīne, Līze, Marija) un brālis Ansis; Krišjānis bija jaunākais ģimenē. Bērnībā dzīvoja Īles muižā. Skolas gaitas uzsāka 1843. gadā Dobeles pirmskolā, kur mācījās vāciski lasīt un rakstīt, pēc gada mācības turpināja pie galdnieka. Kad viņš vēl nebija sasniedzis desmit gadu vecumu, nomira tēvs un viņš pārcēlās dzīvot vecākās māsas Kristīnes ģimenē Valpenes pusmuižā. Mācījās Dundagas Kubeles pagastskolā, kur par skolotājiem strādāja Ernests Dinsberģis un Frīdrihs Mālberģis. 1847. gadā viņš sāka mācīties Ventspils elementārskolā, tad Ventspils apriņķa skolā. 1852. gadā iestājās Jelgavas ģimnāzijā, mācības pabeidza 1856. gadā.

Tajā pašā gadā uzsāka matemātikas un astronomijas studijas Tērbatas Universitātē.[4] Kopā ar Krišjāni Valdemāru un Juri Alunānu piedalījās Tērbatas Universitātes latviešu studentu pulciņā. 1856. gadā viņš publicēja savu pirmo darbu par astronomiju — rakstu "Zvaigznes" laikrakstā "Mājas Viesis". 1857. gadā kopā ar "Tērbatas latviešu vakaru" kopas studentiem izveidoja studentu korporāciju Fraternitas Academica Dorpatensis, līdztekus Krišjānim Valdemāram, E. Grīnhofam un Jānim Zakranovičam tika ievēlēts tās vadībā. 1859. gadā publicēja grāmatu par Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas ģeogrāfiju "Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi īsumā saņemti",[3] kas bija pirmā plašākā latviski rakstītā Baltijas ģeogrāfijas grāmata. 1860. gadā līdzekļu trūkuma dēļ K. Barons pārtrauca studijas Tērbatā un pārcēlās uz dzīvi Pēterburgā, kur bija viens no laikraksta "Pēterburgas Avīzes" (1862—1865) dibinātājiem, no 1863. gada bija laikraksta faktiskais redaktors. Rakstīja par darvinismu un dabaszinātņu tēmām, kā arī publicēja savus dzejoļus un stāstus. Starp viņa populārākajiem dzejoļiem ir "Kalna strauts" (pazīstams kā "Upe un cilvēka dzīve"), "Mūsu manta", "Divejādas kapenes". Kad laikraksts tika slēgts, viņš sāka strādāt par tulkotāju (atdzejojis vairākus dzejoļus, tulkojis aforismus un fragmentus no dažādiem literāriem darbiem). Par darbību "Pēterburgas Avīzēs" K. Barons nonāca policijas uzraudzībā. Atrazdamies Pēterburgā, viņš apprecējās ar 1838. gadā dzimušo Dārtu Rudzīti (strādāja par kalponi), 1865. gadā arī piedzima dēls Kārlis Barons. 1862. gadā sarakstīja apcerējumu par darvinismu "Mūžīgs kara lauks". 1867. gadā pārcēlās uz Maskavu, kur strādāja par privātskolotāju. Piedalījās Maskavas latviešu lasāmos vakaros. Sastādīja bibliogrāfisku rādītāju "Apcerējumi par Baltijas pamatiedzīvotājiem", ko 1868. gadā izdeva Pēterburgas Ģeogrāfijas biedrība, tādējādi K. Barons ir uzskatāms par pirmo latviešu bibliogrāfu. No 1880. līdz 1893. gadam strādāja Marijas sieviešu ģimnāzijā Maskavā kā vācu valodas skolotājs.

1878. gadā pievērsās Friča Brīvzemnieka sāktajam latviešu tautasdziesmu vākšanas un kārtošanas darbam. 1880. gadā Maskavā tika izgatavots Dainu skapis. Skapī atrodas aptuveni 268 800 lapiņas ar tautas dziesmām. Oriģinālais Dainu skapis kopš 2014. gada atrodas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. 2001. gada 4. septembrī to iekļāva UNESCO Pasaules atmiņas sarakstā (Memory of the World). 1881. gadā K. Barons kļuva par Maskavas Dabaszinātņu, antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrības etnogrāfijas nodaļas līdzstrādnieku. 1893. gadā viņš atgriezās Rīgā, kur nodarbojās ar latviešu tautas dziesmu kārtošanu. No 1894. līdz 1898. gadam viņš ar latviešu uzņēmēja Henrija Visendorfa atbalstu un organizatorisko palīdzību Jelgavā izdeva tautasdziesmu krājuma "Latvju dainas" pirmo sējumu. Neskatoties uz to, ka Visendorfs gādājis izdevumam abonentus un rūpējies par reklāmu, viņam nepietika līdzekļu turpmāko sējumu izdošanai. Pārējos piecus sējumus no 1903. līdz 1915. gadam izdeva Pēterburgā Ķeizariskā Zinātņu akadēmija. Visendorfs veica organizatoriskos darbus un pārlasīja Pēterburgā iznākošo sējumu korektūras. "Latvju dainas" iznāca sešos sējumos (astoņas grāmatas). Tas ir viens no plašākajiem tautas dzejas izdevumiem pasaulē. Kopumā krājumā ir 217 996 tautas dziesmas.

1902. gada vasarā Barons ciemojās pie sava brāļa Anša Nīgrandes pagasta Ventslejā (Jaunzemjos) pie Ventas; tur, pēc dzimtas atmiņām, viņš dārzā pats bija izgatavojis atpūtas soliņus un šūpuļtīklu, bet lielajā istabā atradies ar dainām piebārstītais Dainu skapis ar daudziem nodalījumiem. Šīs epizodes vēlāk atmiņās izstāstīja Anša mazdēls un Jaunzemju saimnieks Kārlis Barons, kurš bērnībā Baronu sastapis un uzsver viņa laipnību un darba rosmi, kā arī apkārtnes ozolu un Ventas ainavu nozīmi atpūtai un darbam.

Mūža nogalē sarakstīja autobiogrāfiju "Atmiņas". Miris 1923. gada 8. martā Rīgā, apglabāts Lielajos kapos. Viņam ir uzstādīts piemineklis Vērmanes dārzā Rīgā (skulptore Lea Davidova-Medene).