Detaljeret information

Dārznieka dēls. Vidējais no trīs dēliem. Dzīvojuši Rīgā. Tur beidzis ģimnāziju. Studējis Latvijas Universitātē filoloģiju. Mācību/studiju laikā maizi pelnījis, vasaras brīvlaikos strādādams uz trigonometriskajiem torņiem Latvijā (jau toreiz nonācis arī A i z p u t ē; mājvieta rasta Misiņkalna pakājē esošajās Dreiju mājās A i z p u t e s pagastā). Pēc augstskolas strādājis Rīgā kādā institūtā. A i z p u t ē ieradās kara gados (1942), lai strādātu par vācu valodas skolotāju ģimnāzijā, un pavadīja te visu atlikušo mūžu – 50 gadus, iemīlēja šo pilsētu, te jutās labi. Iemantoja atzinību un cieņu ar savām plašajām zināšanām, stāju un attieksmi pret darāmo darbu. Viņam jāpateicas par to, ka mācības ģimnāzijā notika arī 1944/45. gada ziemā piefrontes apstākļos, kad skolas telpās bija lazarete un klases bija izkaisītas pa privātiem dzīvokļiem. Bijis skolas direktors laikā no 1944 – 46, mācījis ne vien vācu valodu, bet arī loģiku, psiholoģiju, lielisks latviešu valodas un literatūras pasniedzējs. Bijis skolas bibliotekārs (40/50 –tie gadi), literārā pulciņa vadītājs (40 – tie gadi), klases audzinātājs un ilgus gadus zēnu internāta audzinātājs. Tāpat kā daudzi padomju laika skolotāji – lektors.

Skolēnu cienīts, mīlēts un respektēts. Ļoti daudziem absolventiem, ceļam vedot uz A i z p u t e s pusi, vienmēr bija vēlēšanās apciemot arī skolotāju . Viena no viņa kādreizējām skolniecēm (Rigmora Kazaka) 21.gadsimta sākumā vērsās pie absolventiem ar aicinājumu ziedot līdzekļus skolotāja atdusas vietas labiekārtošanai. Tas tika izdarīts (darbu paveica cita viņa skolēna – Jāņa Gavera akmeņkaļu darbnīca). Atklāšana notika 2011 rudenī, skolas 90. jubilejā.

Skolotājam bija plaša, vērtīga bibliotēka, arī krievu un vācu valodā (savāca radinieki). Patika uzturēties dabā, labprāt arī to fotografēja. Spēka gados vasaras atvaļinājuma laikā ceļoja pa PSRS.